{"id":60376,"date":"2026-09-14T19:35:50","date_gmt":"2026-09-14T16:35:50","guid":{"rendered":"https:\/\/visitlahemaa.com\/begsana-uz-baltijas-nacionalajiem-parkiem-baltijas-sleptas-dargakmeni-autors-merle-rallmann\/"},"modified":"2026-09-22T14:28:44","modified_gmt":"2026-09-22T11:28:44","slug":"begsana-uz-baltijas-nacionalajiem-parkiem-baltijas-sleptas-dargakmeni-autors-merle-rallmann","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/begsana-uz-baltijas-nacionalajiem-parkiem-baltijas-sleptas-dargakmeni-autors-merle-rallmann\/","title":{"rendered":"B\u0113g\u0161ana Baltijas nacion\u0101lajos parkos \/ Baltijas sl\u0113pt\u0101s d\u0101rgakme\u0146i | Autors: Merle Rallmann"},"content":{"rendered":"<p>Kaimi\u0146u valstu Igaunijas un Latvijas zieme\u013cu-dienvidu ass ir tr\u012bs piln\u012bgi at\u0161\u0137ir\u012bgas br\u012bnumu zemes dabas m\u012blo\u0161am cilv\u0113kam: Lahemaa un Soomaa nacion\u0101lais parks Igaunij\u0101 un Gauja nacion\u0101lais parks Latvij\u0101. Visas t\u0101s ir sv\u0113t\u012btas ar senatn\u012bgu un autentisku dabu, katra sav\u0101 veid\u0101.<\/p>\n<p>Lahemaa nacion\u0101l\u0101 parka p\u0113rles ir, papildus t\u012bra gaisa palu me\u017eiem, kr\u0101\u0161\u0146as mui\u017eas, laikmetam rakstur\u012bgas zvejnieku ciemati un unik\u0101la zem\u016bdens ku\u0123u osta.<\/p>\n<p>Soomaa nacion\u0101l\u0101 parka liel\u0101kais lepnums ir purvi, sugu bag\u0101ti palu me\u017ei un p\u013cavas, k\u0101 ar\u012b unik\u0101las masveida pl\u016bdi.<\/p>\n<p>Liel\u0101kais Latvijas Gauja nacion\u0101l\u0101 parka v\u0113rt\u012bba ir daudzveid\u012bgais ainavas, biolo\u0123iski daudzveid\u012bgie me\u017ei un gleznainie skati uz smil\u0161akmens atsegumiem un atsegumiem.<\/p>\n<p>Mainoties gadalaikiem, nacion\u0101lajos parkos var atrast neticamus skatus no zemes, \u016bdens un gaisa. Apmekl\u0113t\u0101jiem ir viegli piek\u013c\u016bt neskait\u0101m\u0101m p\u0101rg\u0101jienu tak\u0101m, vai nu k\u0101j\u0101m, ar velosip\u0113du, zirgu vai \u016bdens transportu. Atp\u016btas iesp\u0113jas ir katra gaumei. Viet\u0113j\u0101 kult\u016br\u0101 un trad\u012bcij\u0101s ir daudz ko piedz\u012bvot un atkl\u0101t.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 18pt;\"><strong>Lahemaa nacion\u0101lais parks \u2013 Viru purvs, Hara zem\u016bdenes, mui\u017eas un kaptei\u0146u ciemats<\/strong><\/span><\/p>\n<p>Igaunij\u0101 ierodoties, ir laba doma s\u0101kt ar Zieme\u013cigaunijas p\u0113rles Lahemaa nacion\u0101l\u0101 parka izp\u0113ti. Lahemaa iekaro sirdis ar kuplajiem me\u017eiem, skaistaj\u0101m pludmal\u0113m un re\u0123ionam rakstur\u012bgo arhitekt\u016bru zvejnieku ciematos. Nacion\u0101lo parku \u0161\u0137\u0113rso vair\u0101kas labi mar\u0137\u0113tas gar\u0101s p\u0101rg\u0101jienu takas, piem\u0113ram, RMK Oandu-Ikla p\u0101rg\u0101jienu ce\u013c\u0161 un Metsa p\u0101rg\u0101jienu taka, kas ir da\u013ca no E11 starptautisk\u0101 p\u0101rg\u0101jienu ce\u013ca. Pirmaj\u0101 var nak\u0161\u0146ot ce\u013c\u0101 eso\u0161aj\u0101s ugunskura viet\u0101s, bet otraj\u0101 var atrast viet\u0113jo naktsm\u012btni dienas ce\u013cojuma beig\u0101s.<\/p>\n<p>Lahemaa ir vair\u0101kas vietas, kur dr\u012bkst uzsist telti vai nak\u0161\u0146ot laiv\u0101: Mustoja, Kalmeoja un N\u00f5mmeveski ir da\u017eas no t\u0101m. Nometnes viet\u0101 ir sagatavota ugunskura vieta ar grila piederumiem, \u0113damgaldiem, ugunskura malku un sausaj\u0101m tualet\u0113m. To visu var izmantot bez maksas. J\u0101atceras, ka past\u0101v ikviena ties\u012bbas &#8211; visiem ir vien\u0101das ties\u012bbas tur apst\u0101ties un nak\u0161\u0146ot.<\/p>\n<p>\u012as\u0101kam k\u0101j\u0101m g\u0101jienam ide\u0101li piem\u0113rota ir p\u0101rg\u0101jienu taka Viru purv\u0101, kas no galvaspils\u0113tas Tallinas ir tikai pusstundas brauciena att\u0101lum\u0101. Vien \u0161is purva p\u0101rg\u0101jiens ir v\u0113rts doties uz Lahemaa. Uz purva pirmo da\u013cu un skatu torni var piek\u013c\u016bt, apbr\u012bnojot dabu ar\u012b ar rati\u0146kr\u0113slu un b\u0113rnu rati\u0146iem. Kopum\u0101 takas garums ir se\u0161i kilometri, un vienk\u0101r\u0161as takas izie\u0161anai ir v\u0113rts atv\u0113l\u0113t da\u017eas stundas.<\/p>\n<p>Tom\u0113r Lahemaa nav tikai dabas parks. \u0160eit acis priec\u0113 vair\u0101ki labi saglab\u0101ti mui\u017eu kompleksi. Nevar nepiemin\u0113t Palmse mui\u017eu, kas pirmo reizi tika min\u0113ta viduslaikos, kad D\u0101nijas karalis ziedoja zemi Tallinas Sv\u0113t\u0101 Mi\u0137e\u013ca m\u016b\u0137ene klosterim. M\u016b\u0137enes Palmse nekad nav redz\u0113tas, bet greznaj\u0101 mui\u017e\u0101 gadsimtu gait\u0101 dz\u012bvoja mui\u017eas \u013caudis. M\u016bsdien\u0101s \u0161eit darbojas br\u012bvdabas muzejs, apmekl\u0113t\u0101js var pastaig\u0101ties mui\u017eas d\u0101rz\u0101 un palm\u0101, k\u0101 ar\u012b sa\u0146emt priek\u0161statu par mui\u017enieku grezno dz\u012bvesveidu.<\/p>\n<p>Vis\u0101 Baltij\u0101 unik\u0101la apskates vieta atrodas Lahemas Hara l\u012bc\u012b, kur padomju robe\u017esargi uzb\u016bv\u0113ja milit\u0101ro ostu ar zem\u016bdens ku\u0123u b\u0101zi.<\/p>\n<p>Kad milit\u0101r\u0101 mantojuma izp\u0113te ir pabeigta, no ostas var doties piedz\u012bvojumu ce\u013cojum\u0101 uz milit\u0101ro pils\u0113tu, Hara salu un Juminda pussalas me\u017eiem un piej\u016bras ciematiem.<\/p>\n<p>Kuriem milit\u0101rais mantojums neizraisa interesi, var atrast akmens att\u0101lum\u0101 Majakivi p\u0101rg\u0101jienu taku, kur ce\u013c\u0101 atrodas milz\u012bgs, Igaunijas tre\u0161ais liel\u0101kais klints. 41 metru apk\u0101rtm\u0113ra akmens milz\u012bg\u0101 virsotn\u0113 var uzk\u0101pt pa k\u0101pn\u0113m, lai apbr\u012bnotu apk\u0101rt\u0113jo priedi no koku augstuma, un k\u0101p\u0113c gan neizdar\u012bt tur da\u017eus jogas vingrin\u0101jumus, uzrakst\u012bt p\u0101rg\u0101jiena dienasgr\u0101matu vai r\u012bkot pikniku. L\u012bdz\u012bgas \u201cgiganti\u201d Igaunij\u0101 ir ap t\u016bksto\u0161, tikai da\u017ei no tiem ir pieejami, lai uzk\u0101ptu pa k\u0101pn\u0113m. Viens no tiem atrodas le\u0123end\u0101raj\u0101 kaptei\u0146u ciemat\u0101 K\u00e4smu tie\u0161i pie \u016bdens malas.<\/p>\n<p>K\u00e4smu izce\u013cas ar grezn\u0101k\u0101m dz\u012bvojam\u0101m m\u0101j\u0101m nek\u0101 citas piej\u016bras ciemati. \u0160eit k\u0101dreiz apm\u0101c\u012bja j\u016brniekus, un daudzi no vi\u0146iem sasniedza kaptei\u0146a pak\u0101pi karjer\u0101. Tas noz\u012bm\u0113ja, protams, liel\u0101ku ien\u0101kumu, kas ar\u012b atspogu\u013coj\u0101s m\u0101ju grezn\u012bb\u0101. M\u016bsdien\u0101s K\u00e4smu atp\u016b\u0161as Igaunijas kult\u016bras darbinieku elites. K\u00e4smu centr\u0101 eso\u0161ais j\u016bras muzejs ir Lahemaa izp\u0113tes ce\u013cojuma punkts \u201ci\u201d.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 18pt;\"><strong>Soomaa nacion\u0101lais parks \u2013 piekt\u0101 gadalaiks, 10 000 gadus veci purvi un haabjas<\/strong><\/span><\/p>\n<p>Vidusigaunij\u0101 1993. gad\u0101 izveidot\u0101 Soomaa nacion\u0101l\u0101 parka ainavu veido milz\u012bgi purvu lauki, starp kuriem vij\u0101s l\u012bkumainas, zemas gultnes upes, kas it k\u0101 rad\u012btas \u016bdens ce\u013cojumiem. Purvu un me\u017ea p\u0101rg\u0101jienu takas ir sap\u0146u galam\u0113r\u0137is tiem, kuri v\u0113las piedz\u012bvot cilv\u0113ka maz ietekm\u0113to t\u012bro dabu. Apk\u0101rt\u0113j\u0101 vide ir hipnotiz\u0113jo\u0161a, un diezgan \u0101tri, p\u0101rvietojoties \u0161aj\u0101 apvid\u016b, paz\u016bd laika izj\u016bta un steiga.<\/p>\n<p>Soomaa re\u0123ions ir izveidojies pirms apm\u0113ram 10 000 gadiem, kad ledus v\u0101ks atk\u0101p\u0101s, atst\u0101jot aiz sevis ledus ezeru dibenu, kur\u0101 uzkr\u0101j\u0101s nogulsnes, kas ne\u013cauj \u016bdenim izpl\u016bst. Kad ledus un ezers atk\u0101p\u0101s, palika plakani purvaini apvidi, kas laika gait\u0101 p\u0101rv\u0113rt\u0101s par purviem. Padomju laik\u0101 vara v\u0113l\u0113j\u0101s purvus p\u0101rv\u0113rst par lauksaimniec\u012bbas zem\u0113m un izveidoja vair\u0101k\u0101s viet\u0101s dren\u0101\u017eas sist\u0113mas, ko m\u016bsdienu Igaunijas valsts cen\u0161as atkal p\u0101rv\u0113rst par purviem.<\/p>\n<p>Soomaa nosaukumu ieguva pirms vair\u0101k nek\u0101 100 gadiem \u0123eogr\u0101fijas profesoram Johannes Gabriel Gran\u00f6l, kur\u0161 pirmo reizi min\u0113ja \u0161o re\u0123ionu ar \u0161o nosaukumu. Liel\u0101kie purvi Soom\u0101 ir pieci. Liel\u0101kais no tiem, Kuresoo purvs, ir ar\u012b Igaunijas liel\u0101kais purvu mas\u012bvs. To var apbr\u012bnot p\u0101ris kilometru gar\u0101 k\u0101j\u0101m g\u0101jien\u0101 Ingatsi izgl\u012btojo\u0161aj\u0101 tak\u0101, kur p\u0101r purvu paveras apburo\u0161s skats no skatu tor\u0146a. Lai nok\u013c\u016btu purv\u0101, j\u0101iet pa k\u0101pn\u0113m, jo purvs gadsimtu laik\u0101 ir pac\u0113lies vair\u0101k nek\u0101 desmit metrus, bet me\u017es nav. Purva pacel\u0161an\u0101s turpin\u0101s par vienu milimetru gad\u0101.<\/p>\n<p>Soomaa p\u0101rg\u0101jienu takas var iziet ar automa\u0161\u012bnu vai velosip\u0113du, jo daudzviet g\u0101j\u0113ju ce\u013cu \u0161\u0137\u0113rso upe. Noteikti ir v\u0113rts \u0146emt l\u012bdzi piknika grozu un dvieli, lai izbaud\u012btu peld\u0113\u0161anu purva ezeros. Purva peld\u0113\u0161anu var papildus veikt ar\u012b Ingatsi tak\u0101, k\u0101 ar\u012b Riisa un H\u00fcpassaare p\u0101rg\u0101jienu tak\u0101.<\/p>\n<p>Soomaa ir viena no t\u0101m viet\u0101m, kas ir daudz vair\u0101k, nek\u0101 \u0161\u0137iet pirmaj\u0101 acu uzmetien\u0101. \u0160\u012b re\u0123iona liel\u0101kais \u012bpa\u0161ums un magn\u0113ts ir pl\u016bdi, ko viet\u0113jie sauc par piekto gadalaiku. Liel\u0101 \u016bdens daudzuma d\u0113\u013c, ko izraisa liels nokri\u0161\u0146u daudzums vai sniega ku\u0161ana \u012bs\u0101 laik\u0101, \u016bdens neietilpst zemaj\u0101s up\u0113s un appludina visu apk\u0101rt\u0113jo ainavu. Da\u017eos gados lielais \u016bdens ir c\u0113lies gandr\u012bz par metru dien\u0101 un t\u0101d\u0101 veid\u0101 tr\u012bs l\u012bdz \u010detras dienas p\u0113c k\u0101rtas.<\/p>\n<p>Daudzviet var redz\u0113t z\u012bmes par pl\u016bdu rekorda gadu \u016bdens l\u012bme\u0146a augstumu. St\u0101vot uz sausas zemes, \u0161\u0137iet neiedom\u0101jami, ka \u016bdens var b\u016bt l\u012bdz kr\u016bt\u012bm un rokas balsti var b\u016bt zem \u016bdens. T\u0101pat k\u0101 cilv\u0113ki, ar\u012b \u0161eit eso\u0161\u0101s augu, dz\u012bvnieku un putnu sugas ir piel\u0101goju\u0161\u0101s pagaidu \u016bdens bag\u0101t\u012bbai.<\/p>\n<p>Liel\u0101kie \u201c\u016bdens pl\u016bdi\u201d Soom\u0101 notiek mart\u0101-apr\u012bl\u012b, bet stipru lietus gad\u012bjum\u0101 tie var notikt jebkur\u0101 gadalaik\u0101. Viens ir skaidrs, katram piektajam gadalaikam ir savs raksturs. Tad visa Soomaa p\u0101rv\u0113r\u0161as par lielu \u016bde\u0146u laukumu un ne\u013cauj piek\u013c\u016bt pat zem\u0101kajiem ce\u013ciem. Da\u017eiem soomaalastiem tad n\u0101kas k\u0101rtot lietas ar citiem laika apst\u0101k\u013ciem, izmantojot \u016bdens transportu. Savuk\u0101rt interesenti var doties ar kanoe, kajaku, sup d\u0113li vai citu \u016bdens transportu it k\u0101 \u012bst\u0101 Amazon\u0113 &#8211; me\u017eos, palu p\u013cav\u0101s un upju p\u013cav\u0101s. \u0160is dabas br\u012bnums ir ieguvis slavu Soom\u0101 vis\u0101 pasaul\u0113 un piesaista arvien vair\u0101k t\u016bristu no tuv\u0101k\u0101m un t\u0101l\u0101k\u0101m viet\u0101m.<\/p>\n<p>Nacion\u0101lo parku \u0161\u0137\u0113rso tr\u012bs zemas gultnes upes &#8211; Lemmj\u00f5gi, Halliste un Raudna. Popul\u0101rs p\u0101rvieto\u0161an\u0101s veids \u0161aj\u0101 apvid\u016b ir kanoe brauk\u0161ana pat tad, ja pl\u016bdi ir atk\u0101pu\u0161ies. Agr\u0101k \u0161eit tika izgatavoti un braukts ar vienkoka laivu jeb haabju, kas ir k\u013cuvis par aizsarg\u0101jam\u0101s teritorijas simbolu. Soom\u0101 tika izgatavota laiva no v\u012btolu koka, un t\u0101 bija vien\u012bg\u0101 iesp\u0113ja p\u0101rvietoties pl\u016bdu laik\u0101. Haabja izmanto\u0161ana, protams, bija visa gada garum\u0101, kad ar to dev\u0101s uz veikalu, skolu vai pienotavu. 2021. gad\u0101 haabja tika iek\u013cauta UNESCO kult\u016bras mantojuma sarakst\u0101.<\/p>\n<p>Soom\u0101 labi j\u016btas bebri, kuru darb\u012bbas var nov\u0113rot pasakainaj\u0101 Lemmj\u00f5e valodas me\u017ea p\u0101rg\u0101jienu tak\u0101 un Bebru tak\u0101 T\u00f5ramaal. P\u0113d\u0113j\u0101 s\u0101kas no Soomaa nacion\u0101l\u0101 parka apmekl\u0113t\u0101ju centra, kur var atrast detaliz\u0113t\u0101ku inform\u0101ciju par p\u0101rg\u0101jienu tak\u0101m, viet\u0113jo dabu un apskates objektiem, k\u0101 ar\u012b mazg\u0101ties un telts.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 18pt;\"><strong>Gauja nacion\u0101lais parks \u2013 br\u012bni\u0161\u0137\u012bga daba un neaizmirstamas apdz\u012bvot\u0101s vietas<\/strong><\/span><\/p>\n<p>Liel\u0101kais Latvijas Gauja nacion\u0101lais parks ir paz\u012bstams ar sav\u0101m senaj\u0101m me\u017eiem, smil\u0161akmens atsegumiem un biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu. Nacion\u0101laj\u0101 park\u0101 viens dabas br\u012bnums seko otram, starp tiem gandr\u012bz 500 kult\u016bras un v\u0113stures pieminek\u013ci: mui\u017eas un pilis, cietok\u0161\u0146i un pils\u0113tas, dzirnavas un bazn\u012bcas, izcili skaista arhitekt\u016bra un muzeji.<\/p>\n<p>Nacion\u0101lais parks tika izveidots 1973. gad\u0101 un nosaukumu ieguva Gauja upes v\u0101rd\u0101, kuru virs\u016b var labv\u0113l\u012bgu apst\u0101k\u013cu gad\u012bjum\u0101 redz\u0113t zibin\u0101mies ledus putni. Re\u0123ions ir ide\u0101la vieta br\u012bv\u0101 laika pavad\u012b\u0161anai, p\u0101rg\u0101jienos k\u0101j\u0101m, ar velosip\u0113du vai kanoe.<\/p>\n<p>Ja gad\u0101s apmekl\u0113t \u0161o re\u0123ionu, esiet gatavi sastapties ar senatn\u012bgu dabu, atp\u016bsties no steidz\u012bg\u0101s pils\u0113tas dz\u012bves un izaicin\u0101t sevi k\u0101d\u0101 dabas p\u0101rg\u0101jien\u0101.<\/p>\n<p>Nacion\u0101lais parks stiepjas no Siguldas l\u012bdz Valmierai, un starp t\u0101m atrodas ordena pils\u0113ta Cesis un k\u0101dreiz\u0113j\u0101 pap\u012bra ra\u017eotnes apdz\u012bvot\u0101 Ligatne, kur\u0101 v\u0113sture ir labi saglab\u0101ta, un p\u0101rvietojoties rodas saj\u016bta, it k\u0101 visa apdz\u012bvot\u0101 vieta b\u016btu viens liels muzejs.<\/p>\n<p>Nacion\u0101l\u0101 parka dienvidrietumu mal\u0101 eso\u0161aj\u0101 Siguld\u0101 var braukt ar tro\u0161u ce\u013cu un bobu tras\u0113, kuru l\u012bdz\u012bgas ir tikai 18 vis\u0101 pasaul\u0113. Pateicoties apk\u0101rt\u0113jiem me\u017eiem, Sigulda gadsimtiem ilgi ir ieguvusi slavu ar savu t\u012bro gaisu un atp\u016btas iesp\u0113j\u0101m. Uz vietas noskaidrojiet, ko siguldie\u0161i pied\u0101v\u0101 ar saviem pastaigu n\u016bj\u0101m. Tos var redz\u0113t gan pils\u0113tas iel\u0101s, gan suven\u012bru veikalos. Ja jums v\u0113l ir sp\u0113ks, uzk\u0101piet Turaidas pils torn\u012b (\u012bpa\u0161i ieteicams ruden\u012b!) un pastaig\u0101jieties Turaidas Ro\u017eu kap\u0101, par kuru viet\u0113j\u0101 le\u0123enda st\u0101sta \u013coti skumju st\u0101stu.<\/p>\n<p>Gauja nacion\u0101l\u0101 parka viens no simboliem ir da\u017e\u0101du kr\u0101su un gandr\u012bz 350 miljonus gadu veci smil\u0161akmens atsegumi. Tajos ir gan alas, gan interesantas akmens veidojumi. Paz\u012bstam\u0101kie atsegumi ir 22 metrus augst\u0101 Erglu klints, no kuras malas paveras iespaid\u012bgs skats uz Gaujas ieleju, un gandr\u012bz pusotra kilometra gar\u0101 Sietiniezes klints, kas tulkojum\u0101 noz\u012bm\u0113 sietakmens. Alas un kolonnas, ni\u0161as un arkas &#8211; \u0161eit ir apbr\u012bnojama katr\u0101 sol\u012b. Turkl\u0101t \u0161\u012b siena ir pel\u0113k\u0101 kr\u0101s\u0101, kas ir reta. Atp\u016btai tuvum\u0101 ir gan piknika vieta, gan patversme un peldvietas. Uzst\u0101diet telti un baudiet klusumu un mieru tik daudz, cik dv\u0113sele v\u0113las.<\/p>\n<p>Daudzviet \u013coti vecos me\u017eos varat justies k\u0101 pasak\u0101, kur s\u016bnu segti koki un papardes ir m\u0101jvieta me\u017ea fe\u0113m. Paties\u012bb\u0101 gandr\u012bz puse nacion\u0101l\u0101 parka ir me\u017ei. 33 ezeri un gandr\u012bz simts kilometru garais Gaujas upe \u013cauj k\u0101j\u0101m g\u0101jienu un velosip\u0113du p\u0101rg\u0101jienus da\u017e\u0101dot ar \u016bdens ce\u013cojumiem.<\/p>\n<p>Gauja nacion\u0101l\u0101 parka t\u016bres nosl\u0113gum\u0101 pa\u0146emiet elpas pauzi vecaj\u0101 mui\u017e\u0101 izveidotaj\u0101 Valmiermui\u017ea alus dar\u012btav\u0101, kas ir daudz vair\u0101k nek\u0101 vienk\u0101r\u0161i alus degust\u0101cijas vieta. \u0160eit var atrast viet\u0113jo meistaru amatniec\u012bbu un labu \u0113dienu, un gais\u0101 ir v\u0113stures smar\u017ea.<\/p>\n<p>Kuriem pat\u012bk pirts un \u016bdens proced\u016bras, dodieties uz harmoniski dab\u0101 pasl\u0113pto Ziedlejas dabas SPA, kur \u012bpa\u0161ie ritu\u0101li att\u012bra gan \u0137ermeni, gan garu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kaimi\u0146u valstu Igaunijas un Latvijas zieme\u013cu-dienvidu ass ir tr\u012bs piln\u012bgi at\u0161\u0137ir\u012bgas br\u012bnumu zemes dabas m\u012blo\u0161am cilv\u0113kam: Lahemaa un Soomaa nacion\u0101lais parks Igaunij\u0101 un Gauja nacion\u0101lais parks Latvij\u0101. Visas t\u0101s ir sv\u0113t\u012btas ar senatn\u012bgu un autentisku dabu, katra sav\u0101 veid\u0101. Lahemaa nacion\u0101l\u0101 parka p\u0113rles ir, papildus t\u012bra gaisa palu me\u017eiem, kr\u0101\u0161\u0146as mui\u017eas, laikmetam rakstur\u012bgas zvejnieku ciemati [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":100010028,"featured_media":38379,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"_lmt_disableupdate":"","_lmt_disable":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[1],"tags":[],"autor":[],"class_list":["post-60376","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-grid-1-2"],"acf":[],"modified_by":null,"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/60376","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/100010028"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=60376"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/60376\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":60792,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/60376\/revisions\/60792"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/38379"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=60376"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=60376"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=60376"},{"taxonomy":"autor","embeddable":true,"href":"https:\/\/visitlahemaa.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/autor?post=60376"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}